Visa darba devējiem nepieciešamā informācija par darbatvaļinājumu
Pēdējo gadu laikā uzņēmumi jaunu darbinieku piesaistīšanai un esošo darbinieku noturēšanai savu piedāvāto priekšrocību klāstu papildina ar darbatvaļinājuma iespēju. Lai gan šis piedāvājums šķiet izcils darbiniekiem, darba devējiem, piedāvājot un plānojot šo priekšrocību, ir jāņem vērā ne vien tās izklaidējošā puse, bet arī potenciālie riski. Šī iemesla dēļ uz interviju esam aicinājuši Stafferty Baltics rīkotājdirektori Aušru Bendikaiti.
Aušra, lūdzu, pastāstiet, kas ir darbatvaļinājums?
„Darbatvaļinājums ir pasākums, kad konkrētas uzņēmuma nodaļas darbinieki vai visi uzņēmuma darbinieki dodas ceļojumā, kura ietvaros darbs tiek apvienots ar izklaidi. Komandas pirmo dienas pusi parasti pavada strādājot, bet otrajā dienas pusē nododas izklaidēm vai pavada laiku kādā citā jēgpilnā veidā. Parasti šis pasākums tiek rīkots komandas saliedēšanas formātā, taču šai kategorijai var pieskaitīt arī atsevišķu darbinieku darbu citā pilsētā vai valstī.”
Kādēļ, jūsuprāt, šis pasākums iegūst arvien lielāku popularitāti?
„Šī tendence kļūst populāra vairāku iemeslu dēļ, bet es vēlos izcelt dažus svarīgākos.
Visupirms mūsdienās par ārkārtīgi svarīgu faktoru ir kļuvis darba laika un privātās dzīves līdzsvars. Tā kā šis faktors ir tik svarīgs darbiniekiem, darba devēji cenšas rast risinājumus, kā to nodrošināt. Darbinieki, kuru darba vide nerada pārmērīgu stresu un sniedz iedvesmu, izdeg retāk un saglabā daudz labāku fizisko un garīgo veselību.
Noteikti jāpiemin, ka darbatvaļinājums ir lieliska iespēja stiprināt komandas saliedētību. Šis pasākums bieži vien tiek rīkots kā komandas saliedēšanas instruments, jo nepiespiestā vide veicina savstarpējas komunikācijas iespējas.
Jauna un neierasta darba vide var sekmēt darbinieku radošumu un sniegt iespēju atrisināt dažādas problēmas.
Šī papildu priekšrocība uzrunā potenciālos darbiniekus, padara darba devēju konkurētspējīgāku un nodrošina augstu potenciālu piesaistīt ārštata darbiniekus, kuriem pievilcīgi šķiet elastīgi darba apstākļi.”
Kādi ir potenciālie darbatvaļinājuma riski?
„Es kā darba devējs saskatu vairākus riskus.
Lai gan vairums darba devēju uzskata, ka šādas darba vides izmaiņas paaugstina produktivitāti, realitāte var būt nedaudz citāda. Vidēji streikojoša darbinieka produktivitāte pazeminās līdz 70%. Ja krītas produktivitāte, tiek paveikts mazāks darba apjoms, un tieši to nevēlas darba devēji. Pat pēc darbatvaļinājuma darbiniekam bieži vien nākas panākt iekavēto un tā dēļ strādāt daudz intensīvāk, lai sasniegtu uzņēmuma vai personīgos mērķus.
Turklāt darba devēji nedrīkst aizmirst par nodokļiem – ja darbinieks ilgu laiku strādā citā valstī, nodokļi ir jāmaksā šajā valstī.
Tāpat vērā ir jāņem arī darba drošība – darba devējam ir jāvelta papildu laiks darba procedūru izskaidrošanai, skaidri definējot darba apstākļus un darba vietu. Tam ir nepieciešams ievērojams laika ieguldījums.
Par vienkāršākiem jautājumiem runājot, darbs ārpus Eiropas var radīt laika atšķirības, kas var kavēt komunikāciju un darba izpildi.”
Kā rīkoties darba devējiem, lai mazinātu potenciālos riskus?
„Darba devējiem visupirms ir jāsaprot, ka, lai gan darbatvaļinājumi ir jaunā realitāte, tie ir tikai papildu priekšrocība vai stimuls, nevis regulāra prakse. Tāpēc darbinieki ir jāiedrošina sniegt savu artavu, jo darba devējiem tie rada augstu risku.
Es iesaku arī ierobežot darbatvaļinājuma ilgumu – ne ilgāk kā 90 dienas Eiropas Savienības valstīs un ne ilgāk kā viens mēnesis citās valstīs.”
